Télécharger des extraits

Cetras esejas par brivibu

Jesaja Berlins

Note moyenne : | 0 avis

Lasitava
Paru le : 15/05/2014

Lire le résumé
A propos de l'auteur

Tous vos e-books sur notre application de lecture
Téléchargement immédiat
Aide au choix numérique

0,00 €

E-book - Multi-format

Vérifier la compatibilité avec vos supports

Nos applications de lecture

Lisez vos e-books avec nos applications de lecture !

Jesaja Berlins (1909-1997) ir viens no pasaule visaugstak vertetajiem muslaiku filozofiem, liberalas domas paudejs, ideju vesturnieks un dzimis ridzenieks. « Cetras esejas par brivibu » Berlina jaunrade ienem ipasu vietu. Saja gramata ietverti cetri sacerejumi, kas visi veltiti brivibas temai - tie vairakkart izdoti gan atseviski, gan kopeja krajuma, tulkoti daudzas valodas; tas ir darbs, kuru autors pats uzskatija par nozimigu savu ideju paudumu, - sarakstidams plasu kopkrajuma ievadu, vins papildinaja izvirzito brivibas koncepciju ar jaunu argumentaciju.
Lidz ar to, lai ari hronologiski un tematiski neviengabalaina, si ir gramata, par kuru var sacit, ka ta vistipiskakaja veida reprezente Berlina ieguldijumu politisko ideju vestures un politiskas filozofijas attistiba. Visas cetras esejas tapusas piecdesmitajos gados - laika, kad bija izveidojusies auksta kara geopolitiska realitate - « brivas » un totalitaras pasaules konfrontacija, un turpmakaja perioda brivibas jedziena liberali demokratiska koncepcija liela mera balstijas uz Berlina izveidoto paradigmu - it seviski saistiba ar negativas un pozitivas brivibas noskirumu un analizi.
Tapec krajuma centralais darbs nenoliedzami ir « Divi brivibas jedzieni », kas ir radies 1958. gada un nolasits ka inauguracijas lekcija, Berlinam stajoties Socialas un politiskas teorijas profesora amata. No ievadraksta: Janis Vejs, Brivibas vertiba Izdevejs: Sorosa fonds - Latvija

Fiche technique

Résumé
Fiche technique
Avis clients
Auteur
Vous aimerez aussi

Date de parution : 15/05/2014
Editeur : Lasitava
ISBN : 978-9934-8119-4-4
EAN : 9789934811944
Format : Multi-format

Caractéristiques du format Mobipocket
- Protection num. : pas de protection
Caractéristiques du format ePub
- Protection num. : pas de protection
Caractéristiques du format Streaming
- Protection num. : pas de protection

Avis clients

Résumé
Fiche technique
Avis clients
Auteur
Vous aimerez aussi

À propos de l'auteur

Résumé
Fiche technique
Avis clients
Auteur
Vous aimerez aussi

Biographie de Jesaja Berlins

Jesaja Berlins (Isaiah Berlin) bija Latvija dzimis anglu filozofs. Dzimis turiga Rigas koktirgotaja Mendela Berlina un vina sievas Marijas ebreju gimene. Sakoties pirmajam pasaules karam, 1916. gada Berlinu gimene bija spiesta doties uz Peterburgu. Tur 8 gadus vecais Jesaja 1917. gada piedzivoja Krievijas revoluciju. 1920. gada Berlinu gimene atgriezas Riga, bet jau 1921. gada izlema parcelties uz pastavigu dzivi Anglija.
Jesaja beidza Sveta Pavila skolu un ieguva stipendiju Corpus Christi koledza Oksforda, kur studeja klasisko literaturu, valodas un filozofiju. Tulit pec koledzas absolvesanas Berlins kluva par filozofijas pasniedzeju New College, bet pec neilga laika iztureja iestajeksamenus prestizaja All Souls koledza Oksforda. Berlins pieversas ne tikai zinatniskajam darbam, bet ari aktivi iesaistijas socialaja un politiskaja valsts dzive.
1930. gados gados vins specigi ietekmejis Oksfordas filozofiskas domas veidosanos, ciesi sadarbojoties ar ta laika draugiem un lidzgaitniekiem - filozofiem Alfredu Aijeru un Dzonu Ostinu. Otra pasaules kara laika no 1940. lidz 1945. gadam Berlins sagatavoja iknedelas politiskos preses aprakstus un zinojumus Britu Informacijas dienesta un Britu vestnieciba Nujorka. 1946. gada filozofs devas uz PSRS, kur sastapies ar izciliem ta laika krievu rakstniekiem un makslas darbiniekiem, t.
sk. Sergeju Eizensteinu, Borisu Pasternaku, Korneju Cukovski un Annu Ahmatovu. Velak atgriezas Oksforda, un 1950. gada tika ievelets All Souls koledzas Zinatniskaja biedriba, kas lava pilniba sevi veltit vesturiskiem, politiskiem un literariem petijumiem. 1956. gada apprecejas ar Alinu Holbani. 1957. gada vins kluva Oksfordas All Souls augstskolas socialas un politiskas teorijas profesoru. 1967. gada Berlins palidzeja dibinat Oksfordas Wolfson koledzu un kluva par tas pirmo prezidentu.
No 1974. lidz 1978. gadam ienema Britu Akademijas prezidenta amatu.